Kategorijas: Valoda
Dzejoļa “Rūķīši un meža vecis” vārdi un kustības
V.Plūdonis Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs. Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas. Nu sila rūķīšiem būs gan ko piktoties, Rau, rau, kur tie aiz paegļiem jau ceļas! Oletgari vīriņi, sprīdi gari uzači, Baltu tāšu micītes, brūnu sūnu biksītes, Divi pulkos stājas, ņirb pa gaisu kājas, Sniega vāli veļas, skanšu kalni
Leļļu izrāde pasaka “Gudra mācība”
Ievads pirms pasakas: Dziesma “Es sakūru uguntiņu”: Es sakūru uguntiņu tumšajā’i naksniņā, tumšajā’i naksniņā. Pūtin pūta ziemelītis, saltin sala augumiņš, saltin sala augumiņš. Uguntiņa saules māsa, sildi manu augumiņ, sildi manu augumiņ. Sildi manu augumiņu, sargā manu dvēselīt, sargā manu dvēselīt. Dziesma “Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”: Mazā sirmā kumeliņā jāj pa
Leļļu izrāde pasaka “Sniega māte”
Ievads pirms pasakas: Dziesma “Es sakūru uguntiņu”: Es sakūru uguntiņu tumšajā’i naksniņā, tumšajā’i naksniņā. Pūtin pūta ziemelītis, saltin sala augumiņš, saltin sala augumiņš. Uguntiņa saules māsa, sildi manu augumiņ, sildi manu augumiņ. Sildi manu augumiņu, sargā manu dvēselīt, sargā manu dvēselīt. Dziesma “Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”: Mazā sirmā kumeliņā jāj pa
Dzejoļa “Kaķis ada zeķes zaķim” vārdi un kustības
Zaķis ada zeķes kaķim. Kaķis ada zeķes zaķim. Zaķis dāvā zeķes kaķim. Kaķis dāvā zeķes zaķim. Zaķis staigā kaķa zeķēs. Kaķis staigā zaķa zeķēs.
Dzejoļa “Tracis” vārdi un kustības
Autors: Jānis Poruks Mazs kaķīts, Mazs zaķīts Uz ceļa satikās Un brīnojās. “Kurp lēksi, zaķīti?” — Uz kāpostiem, kaķīti! Un tu tā lēnītēm? – “Uz pelītēm!” Kāpostiņš čaukstēja, Pelīte pīkstēja, Puisīts klausījās, Sunīts ausījās. Suns pakaļ zaķīšam, Puisīts — kaķīšam; Ak, kas par riešanu, Kas par skriešanu!
Dzejoļa “Lāstekas svece uz leju” vārdi un kustības
Lāstekas svece uz leju. Kaķa astes svece uz augšu. Koka zara sveces uz sāniem. Naglas svece taisni kokā iekšā. Asna svece no zemes laukā, Bet īstā svecīte eglītē.
Dzejoļa “Uzadīju zeķes” vārdi un kustības
Uzadīju zeķes. Tās vilku kājās. Uzadīju cimdus. Tos vilku rokās. Uzadīju šalli. Tā silda kaklu. Uzšuvu mēteli. Aizpogāju ciet. Uztaisīju zābakus. Nu varu skriet. Skatos pa labi. Skatos pa kreisi. Skatos zem krēsla. Skatos uzplaukta. Kur mana mice, Lai varu skriet? Māmiņa nelaiž. Durvis ir ciet.
Dzejoļa “Sniedziņš krīt un krīt” vārdi un kustības
Sniedziņš krīt un krīt, Sniedziņš krīt un krīt, Apsedz visu zemi. Sniedziņš krīt un krīt, Sniedziņš krīt un krīt, Apsedz visu zemi. Sniedziņš krīt uz vaidziņiem. Sniedziņš krīt uz deguntiņa. Sniedziņš krīt uz pierītes. Sniedziņš krīt un iekrīt mūsu rociņās. Ai, cik laimīgas ir tās.
Dzejoļa “Sveču balle” vārdi un kustības
Uz lielu balli sanāca sveces, ai, kas par gaismu debesīs tecēs! Kas to prieku jutīs? Kas to prieku redzēs? Kur būs tie bērni, kas apkārt tecēs? Zaķa bērni, eža bērni, pļavas bērni, meža bērni, putnabērni, cilvēkbērni – nāciet! Vienai svecei, otrai svecei, trešai svecei, piektai svecei, īsai svecei, garai svecei danci apkārt sāciet! Liesmiņām arī
Leļļu izrāde pasaka “Vecīša cimdiņš”
Dzīvoja sirms vecītis. Reiz aukstā ziemā viņš brauca uz mežu pēc malkas. Vecītim iegribējās aizdegt pīpīti. Cikām viņš azotē meklēja pīpi, tabaku un šķiltavas, tikām pazaudēja vienu cimdiņu. Muša, bēgdama no aukstuma, ierauga cimdiņu, ieskrien iekšā un sāk no prieka dancot: “Pietupties, pietupties, man tā patīk pietupties.” Pelīte, bēgdama no aukstuma, pieskrien pie cimdiņa un
sending...
