Kategorijas: Jaunumi
Dziesma “Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?” vārdi, melodija un kustības
Kas dimd, kas rīb ap istabiņu? Kas dimd, kas rīb ap istabiņu? Mārtiņa gailīši dancīti veda. Mārtiņa gailīši dancīti veda. Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās, Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās, Šodien sētā ierībināja: Šodien sētā ierībināja: Deviņi ratiņi, simts kumeliņu, Deviņi ratiņi, simts kumeliņu, Trīs simti sulaiņu bruņotu vīru. Trīs simti sulaiņu bruņotu
Leļļu izrāde pasaka “Zvaigžņu dālderi”
Sensenos laikos tāltālā zemē kādā nabadzīgā ģimenē piedzima meitenīte. Bērniņš auga visu apkārtējo ļaužu mīlēts, tēva aprūpēts, māmiņas sasildīts un noglāstīts. Kad dzeguze nokūkoja meitiņas devīto dzīves pavasari, ļauna slimība tai atņēma abus gādniekus. Vēlu vakarā, kad tēvs un māmiņa jau bija guldīti zemzemē, bārenīte palūkojās pa savas mājiņas logu. Apkārtējo namu logos silti vizēja
Dzejoļa “Maza mana tēvu zeme” vārdi un kustības
Maza mana tēvu zeme Divu roku platumā. Mīļa mana tēvu zeme Divu plaukstu siltumā. Dziļa mana tēvu zeme Visa mūža garumā.
Dziesma “Mazs bij tēva novadiņis” vārdi, melodija un kustības
Laviešu tautas dziesma Mazs bij tēva novadiņis, Bet diženi turējās. Visi sīki kadiķīši Zied sidraba ziediņiem. Arājs ara kalniņāi, Avots teka lejiņā. Netrūkst maizes arājami, Ne ūdeņa avotam. Visiem labi, visiem labi Mana tēva zemītē. Zaķiem labi cilpas mesti, Rubeņami rubināt. Visi sīki avotiņi Ik vakaru miglu met.
Lāčplēša diena, dzejolis un dziesma par Rīgu
Apkārt kalni, apkārt meži, Apkārt upes, apkārt ceļi. Augšā saule, lejā zeme. Pati Rīga vidiņā. Rīga dimd Latviešu tautasdziesma Rīga dimd, Rīga dimd! Kas to Rīgu dimdināj? Aijaijā trallallā, Kas to Rīgu dimdināj? Tai meitai pūru kala, Kam trejādi bāleliņ’, Aijaijā trallallā, Kam trejādi bāleliņ’. Tēva brālis pūru kala, Mātes brālis atslēdziņ’, Aijaijā trallallā, Mātes
Bērna īpašā diena – DZIMŠANAS DIENA
Sirdsapziņas skolā katram bērnam tiek svinēta dzimšanas diena, kas ir viņa īpašā diena. Dzimšanas dienai par godu notiek dzimšanas dienas tortes pagatavošana un dzimšanas dienas rituāls, kur bērnu pavada pavadoņi – Saulīte un Mēnestiņš. Katram bērnam tiek izstāstīts viņam veltīts dzimšanas dienas stāsts, doti novēlējumi un aizdegtas dzimšanas dienas sveces. Bērna dzimšanas dienas svinības Katrs
Pasaka “Kukulītis” teksts un leļļu izrāde
Ievads pirms pasakas: Dziesma “Es sakūru uguntiņu”: Es sakūru uguntiņu tumšajā’i naksniņā, tumšajā’i naksniņā. Pūtin pūta ziemelītis, saltin sala augumiņš, saltin sala augumiņš. Uguntiņa saules māsa, sildi manu augumiņ, sildi manu augumiņ. Sildi manu augumiņu, sargā manu dvēselīt, sargā manu dvēselīt. Dziesma “Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”: Mazā sirmā kumeliņā jāj pa
Pasaka “Zvēri un abru taisītājs” teksts un leļļu izrāde
Ievads pirms pasakas: Dziesma “Es sakūru uguntiņu”: Es sakūru uguntiņu tumšajā’i naksniņā, tumšajā’i naksniņā. Pūtin pūta ziemelītis, saltin sala augumiņš, saltin sala augumiņš. Uguntiņa saules māsa, sildi manu augumiņ, sildi manu augumiņ. Sildi manu augumiņu, sargā manu dvēselīt, sargā manu dvēselīt. Dziesma “Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”: Mazā sirmā kumeliņā jāj pa
Dzejoļa “Rudens vējš” vārdi un kustības
Rudens vējš ar elpu skarbu Brāžas mežiem, laukiem cauri. Krāšņas lapas gaisā sviež, Sejā ūdens lāses šķiež. Gaisā jūt jau sniega dzirksti Un bez cimdiem salst jau pirksti. Dārza maura zaļās rogās Jau no rītiem salna zogas. Mežmalā, kur zvilnē sili Bieži redz kā gleznu pili Tā kā īstens gleznotājs Rudens kokus krāsām
Dzejoļa “Pateicamies” vārdi un kustības
Pateicamies zemes mātei. Pateicamies strautiem un upēm, kuri dod mums veldzējošo ūdeni. Pateicamies labības laukiem, kuri dod mums maizi. Pateicamies tējas zālītēm, kuras aizsargā mūs no slimībām. Pateicamies vējam un lietum, kas visu tīru dara. Pateicamies augļu kokiem un krūmiem, kas dod mums bagātīgu augļu ražu. Pateicamies mēnesim un zvaigznēm, kas izgaismo tumsu. Pateicamies saulei,
sending...
