Kategorijas: Mārtiņdiena. Dāsnums.

Dzejoļa “Zemnieki iet dipu dapu” vārdi un kustības

11.12.2020

Zemnieki iet dipu dapu, dipu dapu, dipu dapu, dipu dapu, Smalkās dāmas knipu knapu, knipu knapu, knipu knapu, knipu knapu, Mazie bērni tipu tapu, tipu tapu, tipu tapu, tipu tapu, Vardes lec plekš, plekš, plekš, plekš ūdenī iekšā. 

Dziesmas “Beķer cepti kliņģerīši” vārdi, melodija un kustības

Beķer cepti kliņģerīši, Beķer cepti kliņģerīši, Govu piens un medutiņš, Govu piens un medutiņš. Vīns no kļavas lapiņāmi, Vīns no kļavas lapiņāmi, Goda galda mielastiņš. Goda galda mielastiņš.   Lustīgs tēvs ar māmuliņu, Lustīgs tēvs ar māmuliņu, Dēls paņēma cielaviņ. Dēls paņēma cielaviņ.   Tā nebija cielaviņa, Tā nebija cielaviņa, Tā bij dēla līgaviņ. Tā

Dziesmas “Es nesu pasaulei gaismu” vārdi, melodija un kustības

Es nesu pasaulei gaismu Sirds siltumu dodu tai līdz Pie debesīm spoži spīd zvaigznes Un līksma ir mana sirds.   Tur zvaigznes spīd, tur zvaigznes spīd Un līksma ir mana sirds. Tur zvaigznes spīd, tur zvaigznes spīd Un līksma ir mana sirds.   Es nesu pasaulei gaismu Sirds siltumu dodu tai līdz Pie debesīm spoži

Dziesmas “Nogodēju rudzus, miežus” vārdi, melodija un kustības

Nogodēju rudzus, miežus, Nogodēju apenīš; Nogodēju rudzus, miežus, Nogodēju apenīš;   Aizsasēdu aiz galdiņa, Rudentiņu daudzināj. Aizsasēdu aiz galdiņa, Rudentiņu daudzināj.   Mārtiņš brauca ziemas ceļu, Mīkstu sniegu putināj; Mārtiņš brauca ziemas ceļu, Mīkstu sniegu putināj;   Mīkstu sniegu putināja, Sargāj savus rudzu lauks. Mīkstu sniegu putināja, Sargāj savus rudzu lauks. 

Dziesma “Kas dimd, kas rīb ap istabiņu?” vārdi, melodija un kustības

Kas dimd, kas rīb ap istabiņu? Kas dimd, kas rīb ap istabiņu? Mārtiņa gailīši dancīti veda. Mārtiņa gailīši dancīti veda.   Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās, Vakar Mārtiņš no Rīgas laidās, Šodien sētā ierībināja: Šodien sētā ierībināja:   Deviņi ratiņi, simts kumeliņu, Deviņi ratiņi, simts kumeliņu, Trīs simti sulaiņu bruņotu vīru. Trīs simti sulaiņu bruņotu

Leļļu izrāde pasaka “Zvaigžņu dālderi”

30.11.2020

Sensenos laikos tāltālā zemē kādā nabadzīgā ģimenē piedzima meitenīte. Bērniņš auga visu apkārtējo ļaužu mīlēts, tēva aprūpēts, māmiņas sasildīts un noglāstīts. Kad dzeguze nokūkoja meitiņas devīto dzīves pavasari, ļauna slimība tai atņēma abus gādniekus. Vēlu vakarā, kad tēvs un māmiņa jau bija guldīti zemzemē, bārenīte palūkojās pa savas mājiņas logu. Apkārtējo namu logos silti vizēja