Leļļu izrāde pasaka “Zvejnieks un viņa sieva”22.03.2021

Ievads pirms pasakas:

Dziesma “Es sakūru uguntiņu”:

Es sakūru uguntiņu tumšajā’i naksniņā, tumšajā’i naksniņā.

Pūtin pūta ziemelītis, saltin sala augumiņš, saltin sala augumiņš.

Uguntiņa saules māsa, sildi manu augumiņ, sildi manu augumiņ.

Sildi manu augumiņu, sargā manu dvēselīt, sargā manu dvēselīt.

Dziesma “Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa”:

Mazā sirmā kumeliņā jāj pa ceļu pasaciņa,

Ātri, ātri steidzas viņa, rokā zelta pātadziņa.

Ātri, ātri steidzas viņa, rokā zelta pātadziņa.

Pasaka “Zvejnieks un viņa sieva”

 Vienreiz dzīvoja viens nabags zvejnieks ar ļoti negantu sievu. Viņiem tikai bija maza būdiņa.

Reiz zvejnieks aizgāja zvejot un izzvejoja zelta zivi, bet zivs lūdzās, lai viņu palaižot, viņa darīšot visu, ko tik vien vēloties, lai tik uzsaucot: “Zelta zivtiņa, palīdzi man!” Vīrs pārgājis mājās bez nevienas zivs, sieva gribējusi viņu no mājām izdzīt, bet viņš sācis stāstīt savus piedzīvojumus. Sieva atcirtusi: “Tad tūliņ ej uz jūrmalu un saki, ka es gribu būt par saimnieci.”

Viņš arī nogājis uz jūrmalu un saucis: “Zelta zivtiņ, palīdzi man!” Tūliņ izpeldējusi malā tā pati zivtiņa un jautājusi: “Ko vēlies?”

“Mana negantā sieva grib tikt par saimnieci.”

“Tu to dabūsi, ej tik mājās.”

Vīriņš jau par gabalu redzējis, ka ir lielas saimnieku mājas un ka kalpones kopj lopus un saimniece viņiem dod darbu. Viņš vēl nebija iegājis iekšā, kad jau saimniece bija pretī un sacīja: “Taisies, kā tiec uz jūrmalu un gādā, ka es valdu par pili.”

Vecītis apdomājās, aizgāja uz jūrmalu un sauca: “Zelta zivtiņa, palīdzi man!” Izpeldēja tā pati zivtiņa un vaicāja: “Ko vēlies, vīriņ?”

“Mana negantā sieva grib tikt par pils valdnieci.”

“Ej tik mājās”, sacīja zivtiņa, “to tu dabūsi”.

Vīriņš jau no tālienes redzēja greznu pili, tur sulaiņi skraidīja no vienas vietas uz otru, un viņa sieva mirdzēja vienā zeltā. Vīriņš nebija vēl ne iekšā iegājis, ka pils valdniece skrien pretim un saka: “Gādā, ka es valdu par pilsētu.”

Vīriņš negribēja vairs iet, jo bija gluži nokusis, bet viņa sieva lika sulaiņiem viņu pērt. Vīriņš aizvilkās uz jūrmalu, kur bija sacēlusies vētra, un sauca: “Zelta zivtiņa, palīdzi man!”

Bet zivtiņa neiznāca. Tad viņš sauca vēlreiz un zivtiņa iznāca un prasīja, ko vēlies.

“Mana negantā sieva grib valdīt par pilsētu.” Zivtiņa sacīja: “Ej mājās, to tu dabūsi.”

Vīriņš pārgāja mājās un viņa sieva sēdēja jau uz troņa un valdīja par pilsētu. Bet sieva vēl nebija mierā un sacīja: “Gādā, ka es valdu pār debesi un zemi.” Vīriņš gan negribēja iet, bet sieva viņu piespieda. Nogājis pie jūras, viņš sauca tos pašus vārdus, bet zivtiņa nenāca, jo uz jūras bija stipra vētra. Viņš sauca vēl reiz, tikpat vēl nenāca.

Trešo reizi zivtiņa tomēr iznāca un prasīja: “Ko vēlaties, vīrs?”

“Negantā sieva grib valdīt par debesi un zemi!” Zivtiņa atbildēja: “Jūs, ļaudis, esat par daudz mantkārīgi. Tāpēc lai notiek viss tāpat, kā agrāki bijis!” To teikusi, zivtiņa pazuda. Vīrs pārgāja mājā un viņa sieva atkal sēdēja vecās mazās būdiņas priekšā.

Nobeigums pēc pasakas:

Dziesma “Pasaciņa gulēt iet”:

Pasaciņa gulēt iet, aizver savas acis ciet.

Guli tu, guli tu, aizver Dieva actiņas.

Dziesma “Dziesti, dziesti uguntiņa”:

Dziesti, dziesti uguntiņa, mums vēl tevis vajadzēs.

Dziesti, dziesti uguntiņa, mums vēl tevis vajadzēs, mums vēl tevis vajadzēs.

Rūķīts

Mazs rūķīts iet un iet,

Un iedams līksmi dzied,

Pārakmentiņiem lec,

Lai brīnas jauns vai vecs,

Un tad tam jāapstājas

Un jāatpūtina kājas.

Labdien bērni!

Es nāku atkal ar savu kārumiņu. Katram šodien rozīnīte spēkam un miedziņam.