Kā bērni ar īpašām vajadzībām veicina vērtībizglītības attīstību?09.10.2023

Pirmsskolas izglītības iestādē “Sirdsapziņas skola” jau kopš tās pastāvēšana sākuma mācās arī bērni ar īpašām vajadzībām. Sākumā vecāki, ieraugot grupiņā bērnus ar īpašām vajadzībām, nedaudz sabijās, jo nezināja kā viņa bērns uztvers bērnus, kuri atšķīrās no pārējiem bērniem ar fiziskām vai garīgām spējām. Tomēr pēc laika visi vecāki teica paldies, ka viņu bērniem ir bijusi iespēja būt kopā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, jo savos bērnos pamanīja līdzcietību, līdzjūtību un spēju pieņemt dažādību.

Interesanti bija vērot vecākās grupas bērnus, kuri no pašas mazotnes bija kopā ar bērniem ar īpašām vajadzībām, kad vecāko bērnu grupai pievienojās bērns ar īpašām vajadzībām, kuram bija uzvedības traucējumi un neattīstīta valoda. Jaunajam bērnam nedzirdot, bērni savā starpā sāka pārrunāt, vai jaunais bērns ir tāds pats kā iepriekš iepazītais bērns, kuram bija dziļš autisms un kurš nerunāja? Viņi savā starpā sāka apspriest līdzības un atšķirības starp iepriekš redzēto un tagadējo pieredzi. Viņi spēja nosaukt līdzības un atšķirības un saprata, ka viņiem jāpieņem jaunais bērns, lai arī tas atšķīrās savā uzvedībā no pārējiem bērniem.

Jaunajam bērnam uzvedība brīžiem bija agresīva, kas nepatika pārējiem bērniem, un viņi sāka no tā izvairīties, negribēja ar to kopā rotaļāties, sāka bērnu atgrūst. To uzreiz pamanīja pedagogi un pārrunāja neapmierinošo uzvedību tikumiskās audzināšanas nodarbībās, kas Sirdsapziņas skolā notiek reizi nedēļā vecumā no 3-7 gadiem. Bērni izprata, ka visi bērni nav vienādi un tāpēc nedrīkst atgrūst tos, kas atšķiras no tevis, tomēr brīvās izvēles nodarbību laikā bija vērojami starpgadījumi, kad bērnu uzvedība nebija apmierinoša pret jauno bērnu.

Pedagogi turpināja pacietīgi atgādināt bērniem par piedzīvoto nepatīkamo pieredzi, atgādinot par cieņpilnu attieksmi arī pret to bērnu, kurš tev nepatīk vai kurš uzvedas agresīvi.

Ne visi pieaugušie ir gatavi cieņpilni izturēties pret negatīvi noskaņotu pieaugušo. Tieši tāpat ne visi bērni spēj izprast, kāpēc viņiem jāizturas cieņpilni pret bērnu, kurš izpauž agresiju savdabīgā veidā? Tas ir tas grūtākais pedagoga uzdevums spēt izskaidrot bērnam Jēzus sniegto mācību – ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu, kas citiem vārdiem sakot nozīmē – ja bērns jūt mīlestību, tad viņš nav agresīvs, jo agresija ir tikai šī bērna aizsardzības reakcija, jo viņš vidē nejūtas droši.

Bērni ir atvērtāki piedošanai nekā pieaugušie, tāpēc vieglāk spēja pieņemt pedagogu padomus, neatstumt jauno bērnu. Sākumā bērni bija ļoti piesardzīgi rotaļās ar jauno bērnu, bet vēlāk jau vairs nepievērsa uzmanību, jo jaunā bērna uzvedība sāka mainīties pozitīvā virzienā un agresijas izpausmes bija retākas, jo arī pedagogi saprata kā veidot attiecības ar bērnu, lai tas nekļūtu agresīvs pret pedagogiem un bērniem.

Varētu teikt, ka vērtībizglītību praksē mācījās gan bērni, gan pieaugušie. Katrs bērns ar vai bez īpašām vajadzībām veicina pieaugušos un bērnus iemācīties kaut ko jaunu, jo katrs bērns patiešām ir unikāls, bet visiem bērniem kopīgs ir tas, ka visi viņi alkst saņemt mīlestību. Mīlestība dara brīnumus. Jaunā bērna kompetenču attīstības progress bija straujš, tomēr lai to nodrošinātu, pedagogiem nācās veltīt daudz laika individuālajam darbam, un īpaši mīlestības attieksmes paušanai, lai jaunais bērns piekristu piedalīties nodarbībās.

Cilvēciskai vērtībai Mīlestība tika pievērsta milzīga uzmanība un bija vērojami pozitīvi darba augļi. Jaunā bērna vecāki pat vairs negribēja ticēt, ka viņu bērnam ir īpašas vajadzības un nepieciešams individuāls darbs, lai bērns attīstībā varētu panākt vienaudžus.

Gūtā pieredze pedagogiem atklāja, cik svarīga izglītojamo kompetenču attīstībā ir cilvēcisko vērtību praktizēšanai. Nepietiek ar to, ka pārzini cilvēciskās vērtības, pats svarīgākais ir mācīties cilvēciskās vērtības pielietot praksē ikdienas situācijās. Tas nav viegls uzdevums, bet ja esi spējis pārvarēt grūtības, tad īpaši patīkami redzēt ieguldītā darba augļus.

Autore: Elvita Rudzāte, Sirdsapziņas skolas direktore